Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Studentu dzīve - Kursabiedri

Cilvēki kā cilvēki

Jauns vīrietis ar stīpiņu matos sēž lotosa pozā uz gultas un koncentrēti lasa atvērtu burtnīcu, kas nolikta viņam priekšā uz spilvena.

"Lasošais Buda"

Kotovs gatavojas eksāmenam ???

 

Jauns vīrietis stāv krastmalā, atspiedies pret margām, uz Rīgas fona ar Daugavu un divām augstām baznīcu smailēm zem mākoņainām debesīm.

 

Arturiks Razguļajevs Daugavas krastā

Šis ir ceļš no RTU korpusa Meža ielā, kur mēs pavadām lielāko daļu laika, uz korpusu Kaļķu ielā, kur lielāko daļu laika pavada ekonomisti.

 

Jauns vīrietis tumšā jakā stāv pie čuguna krastmalas margām uz Daugavas fona. Otrā krastā redzama Rīgas panorāma ar Doma baznīcas un Svētā Pētera baznīcas torņiem, kā arī tilts zem zilām debesīm ar mākoņiem.

 

Ainārs Svirkovičs Daugavas krastā

Ainārs ar Arturiku mācās LDI, tas ir, visnopietnākajā RTU datorikas fakultātes institūtā, un jau šī fakta dēļ vien ir pelnījuši cieņu. Mēs kopā izvēlējāmies priekšmetus, un tagad viņi kopā ar mani ir spiesti apgūt programmēšanu C# un Java valodās.Jūtu līdzi!

 

Īsi apcirpts jauns vīrietis sēž, turot akustisko ģitāru, un skatās kamerā uz sienas fona ar rakstainām tapetēm, plauktu un kalendāru.

 

Ainārs ar ģitāru

Neatceros, vai Ainārs  māk spēlēt ģitāru, bet turēt gan māk - tas ir redzams foto.

 

 

 

Šuriks Maksimovs tuvplānā

Ar Šuriku mēs taisījāmies braukt uz Lielbritāniju lauksaimniecības darbos, bet tā arī nesaņēmāmies,jo nepaspējām nokārtot sesiju.Šogad (2004)  Šuriks mani arī pierunā doties pie buržujiem kalpībā un sasmelt nešvaku piķi, bet man jau sen kā pārgribējies.

Izrādās, mēs ar Sašku , kad bijām mazi, bijām pazīstami, un viņš man atstiepa baisu melnbaltu fotogrāfiju, un pēc tam stāstīja stāstus, ka es jau toreiz biju dīvains.

Vēl mēs ar viņu un Kotovu taisījām projektu rūpnīcai "Elektroinstruments", ar kuru pēc tam veiksmīgi uzstājāmies RTU zinātniskajā konferencē.

Saška ir mazliet nekaunīgs un šarmants, turklāt viņam ir laba kategorija(šķiet, B?) dejās, gluži tāpat kā Kotovam ar Dubovski. Vienmēr pamanās pierunāt pasniedzēju ielikt augstu atzīmi, lai gan tas pēc tam saprot, ka it kā nemaz netaisījās. Domāju, viens no iemesliem ir tas,ka viņš lasa grāmatas, un tāpēc neslikti rubī humanitārajās disciplīnās, un viņam ir labi pakārta mēle, gluži tāpat kā man.

 

Divi jauni vīrieši istabā ar puķainiem aizkariem. Viens sēž pie galda ar datoru un skatās uz skatītāju, otrs fonā guļ uz gultas un smaida.

 

Edja (Edgars) un Dimons

Edgars un Dimons - tipiski Pervomajkas* pofigisti.Jau skolā atradinājās jebko darīt, tajā arī slēpjas viņu galvenā problēma. Ar smadzenēm viņiem viss ir kārtībā, bet mūžīgais slinkums nokauj cilvēkus saknē.(Plus alkohols, tabaka un www.combats.ru ). Toties džeki viņi ir neslikti, nekādi tur atsaldeņi.

*Pervomajka - Daugavpils pilsētas rajons, no kurienes esmu nācis, bauda sliktu slavu kriminogēnās situācijas dēļ.

 

Piecu jaunu vīriešu grupas foto, kas izkārtojušies piramīdā uz aizkara fona ar kolonnām un ziediem. Viens no puišiem augšējā rindā saviebies smieklīgā grimasē, pārējie smaida.

 

Draudzīga kompaška

 

Septiņi jauni vīrieši pozē fotogrāfijai šaurā istabā. Divi stāv aizmugurē, apķērušies, bet pārējie pieci iekārtojušies ap diviem galdiem ar veciem datoriem un ēdienu.

 

Vēl lielāka kompaška

 

Trīs jauni vīrieši pozē garā kopmītņu gaitenī. Viens no viņiem ar brillēm smaida, blakus stāvošais tur augšup paceltu roku ar melnu vadu, bet puisis priekšplānā komiski miedz acis kamerā.

 

Piektā stāva gaitenis pēc ugunsgrēka un pirms remonta